Invazīva suga

Invazīva suga (angļu: invasive species) ir tāda sveša suga, kas, nonākusi svešā (jaunā) biotopā, tur kļuvusi dominanta vai agresīva un izspiež citas (vietējās) sugas, kā arī pārveido dabiskos biotopus.[1]
Eksistē divu veidu invāzijas: tiek izdalītas invazīvas svešzemju sugas (invasive alien species) un invazīvas vietējās sugas (invasive native species). Invazīva vietējā suga ir vietējā suga, kurai dabisku iemeslu dēļ vai cilvēka darbības rezultātā ir sākusies sugas ekspansija, kad tā sāk strauji vairoties un izplatīties. Sugas ekspansiju var izsaukt klimata pārmaiņas, biotopa vides izmaiņas un citi apstākļi. Biežāk par invazīvām sugām tiek uzskatītas svešzemju sugas, kas kļuvušas invazīvas kādā teritorijā ārpus sava dabiskā areāla.
Par invazīvām sugām nevar uzskatīt sugas, kas labi izplatās mākslīgos biotopos (piemēram, nezāles), lai arī populāru rakstu autori pie invazīvām sugām pieskaita arī šīs sugas, vadoties no cilvēka viedokļa. Tomēr sugas, kas rada ekonomiskus zaudējumus cilvēkam, bet nenodara kaitējumu dabiskajiem biotopiem un vietējām sugām (piemēram, kartupeļu lapgrauzis), nevar uzskatīt par invazīvām sugām. Par invazīvām sugām nevar uzskatīt arī tās sugas, kurām vērojama nonākšana savvaļā ar nelielu īpatņu skaitu (piemēram, parastā zirgkastaņa) un šādas sugas būtu vienkārši jāsauc par svešām sugām, arī adventīvām sugām utt. Tomēr savvaļā nonākušām svešām sugām ir jāpievērš uzmanība un jāveic to izplatības kontrole, lai konstatētu brīdi, kad svešajai sugai savvaļā sākas sugas ekspansija.
Nozīmīgākās invazīvās svešzemju augu sugas Latvijā ir:[2]
- Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi),
- ošlapu kļava (Acer negundo),
- puķu sprigane (Impatiens glandulifera),
- Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadense),
- Japānas dižsūrene (Fallopia japonica),
- vārpainā korinte (Amelanchier spicata),
- pīlādžlapu sorbārija (Sorbaria sorbifolia),
- sarkanais plūškoks (Sambucus racemosa),
- Kanādas elodeja (Elodea canadensis).
Parasti svešzemju invazīvās sugas nokļūst jaunā teritorijā, izmantojot cilvēka tālsatiksmes transportlīdzekļus, vai nu neapzināti (ar kravām, mūsdienās arī ar kuģu balasta ūdeņiem), vai apzināti (eksotikas mīļotāju vai valsts iestāžu kļūdaina lēmuma rezultātā). Par pirmo zināmo invazīvo sugu Latvijā kļuva lielā smilšgliemene (Mya arenaria), kuras parādīšanās Latvijā tika pamanīta jau Baltijas jūras tirdzniecības pirmssākumos 12. gadsimtā.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 2. maijā. Skatīts: 2014. gada 25. februārī.
- ↑ «invazīvās augu sugas Latvijā». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2023-05-12.
- ↑ Latvijas Jūrniecības savienība. Latvijas jūrniecības gadagrāmata 2006. Rīga, 2007. 105.-107.. lpp.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Invazīva suga.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|