Motörhead

Motörhead izveidojās 1975. gadā Londonā pēc tam, kad Lemijs Kilmisters tika atbrīvots no psihedēliskā roka grupas Hawkwind. Šī šķiršanās sekoja incidentam Ziemeļamerikas turnejas laikā un iezīmēja pavērsiena punktu viņa karjerā. Atgriezies Londonā, Kilmisters nolēma dibināt jaunu grupu ar tiešāku, skaļāku un agresīvāku skanējumu, apvienojot rokenrola enerģiju ar smagā roka intensitāti. Sākotnējā sastāvā bija ģitārists Lerijs Voliss un bundzinieks Lūkass Fokss, kuru drīz nomainīja Fils Teilors (Philthy Animal). 1976. gadā grupai pievienojās ģitārists Edijs Klārks (Fast), un Voliss aizgāja, tādā veidā izveidojoties klasiskajam trio sastāvam — Lemijs, Klārks un Teilors. Šī konfigurācija noteica grupas dinamisko, tehniski precīzo, bet vienlaikus raupjo un intensīvo skanējumu.

Agrīnie koncerti notika Londonas klubos, tostarp Roundhouse un Marquee Club, kur grupa ātri ieguva reputāciju kā skaļa un enerģiska dzīvās uzstāšanās apvienība. Pirmie studijas ieraksti tika veikti 1975.–1976. gadā, taču sākotnējais albums izdevniecības lēmuma dēļ netika nekavējoties izdots; tas vēlāk, 1979. gadā, iznāca ar nosaukumu On Parole. 1977. gadā klasiskā trio sastāvā iznāca debijas albums Motörhead (izdevniecība Chiswick Records), kas iezīmēja grupas nostiprināšanos britu rokmūzikas vidē. Līdz 1978. gadam, pateicoties intensīvai koncertdarbībai un televīzijas uzstāšanās reizēm, grupa pārgāja no klubu aprites uz plašāku nacionālu atpazīstamību, sagatavojot pamatu komerciālajam izrāvienam nākamajā desmitgadē.

1979. gads iezīmēja Motörhead komerciālā izrāviena sākumu. Albums Overkill (1979) kļuva par pirmo grupas ierakstu, kas iekļuva Apvienotās Karalistes albumu topā (sasniedzot 24. vietu). Tas izcēlās ar strauju tempu, intensīvu dubulto bungu ritmu un agresīvu basģitāras skanējumu, nostiprinot grupas reputāciju kā vienai no enerģiskākajām tā laika smagā roka apvienībām. Tajā pašā gadā sekoja albums Bomber, kas paplašināja auditoriju un turpināja attīstīt grupas “ātrā, skaļā rokenrola” estētiku. Starptautisku atpazīstamību Motörhead sasniedza ar albumu Ace of Spades (1980), kas Lielbritānijas topā pakāpās līdz 4. vietai. Tituldziesma kļuva par vienu no atpazīstamākajiem skaņdarbiem smagā roka un metāla vēsturē un simboliski iemiesoja grupas skanējumu. Šajā periodā Motörhead bieži tika saistīta ar jaunā britu smagā metāla viļņa kustību, lai gan tās stilistika saglabāja izteiktu rokenrola un pankroka ietekmju sintēzi.

1981. gadā izdotais koncertalbums No Sleep 'til Hammersmith kļuva par pirmo grupas ierakstu, kas sasniedza 1. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā. Ieraksts, kas veidots no 1981. gada turnejas koncertiem, apliecināja Motörhead reputāciju kā īpaši spēcīgai “dzīvajai” grupai, kuras intensīvā uzstāšanās enerģija bija viens no galvenajiem panākumu faktoriem. Laikposmā no 1979. līdz 1981. gadam grupa nostiprinājās kā viena no ietekmīgākajām smagā roka un agrīnā speed metal pārstāvēm.

Pēc komerciāli veiksmīgā perioda 1980.–to gadu sākumā Motörhead darbībā sākās būtiskas sastāva pārmaiņas, kas ietekmēja grupas skanējumu un attīstības virzienu. 1982. gadā grupu pameta ģitārists Edijs Klārks (Fast). 1983. gadā albumā Another Perfect Day ģitāru spēlēja Braiens Robertsons (Robbo), kura melodiskākā un tehniski niansētākā maniere padarīja ierakstu stilistiski atšķirīgu no iepriekšējā, raupjākā skanējuma. Pēc Robertsona aiziešanas 1984. gadā Lemijs Kilmisters pārgāja uz četru dalībnieku formātu ar diviem ģitāristiem. Grupai pievienojās Fils Kempbels un Maikls Bērstons (Würzel), ieviešot daudzslāņaināku un jaudīgāku ģitāru aranžējumu. Tajā pašā gadā bundzinieks Fils Teilors (Philthy Animal) uz laiku pameta grupu. Viņu nomainīja Pīts Gils, bet vēlāk Teilors atgriezās. Šīs izmaiņas iezīmēja pāreju uz blīvāku, tehniski precīzāku skanējumu.

Albumi Orgasmatron (1986) un Rock 'n' Roll (1987) demonstrēja grupas spēju saglabāt agresīvo rokenrola un smagā metāla sintēzi, vienlaikus pielāgojoties laikmeta producēšanas tendencēm. Lai gan kritiķu un auditorijas reakcija bija neviennozīmīga, grupa turpināja intensīvu koncertdarbību, nostiprinot reputāciju kā viena no spēcīgākajām “dzīvajām” smagā roka apvienībām. Neraugoties uz biežajām sastāva maiņām un komerciālajiem izaicinājumiem, Lemijs saglabāja radošo kontroli un grupas identitātes nepārtrauktību, arī pārmaiņu periodā nodrošinot Motörhead atpazīstamo muzikālo virzienu.

1990.–tajos gados Motörhead turpināja regulāru studijas darbību un koncertēšanu, pielāgojoties mainīgajai smagās mūzikas ainavai, taču saglabājot sev raksturīgo ātro, agresīvo rokenrola un smagā metāla sintēzi. Nozīmīgi šī perioda albumi bija 1916 (1991), March ör Die (1992), Bastards (1993) un Sacrifice (1995). Šajā desmitgadē nostiprinājās stabils sastāvs ar Lemiju Kilmisteru, ģitāristu Filu Kempbelu un bundzinieku Mikiju Dī, kurš kļuva par pastāvīgu grupas dalībnieku un piedalījās visos turpmākajos ierakstos.

21. gadsimtā Motörhead saglabāja intensīvu radošo ritmu, izdodot virkni studijas albumu, tostarp Inferno (2004), Kiss of Death (2006), The Wörld Is Yours (2010), Aftershock (2013) un pēdējo albumu Bad Magic (2015), kas tika saistīts arī ar grupas 40 gadu jubileju. Šie ieraksti apliecināja, ka grupa vairāk nekā četras desmitgades pēc dibināšanas saglabāja konsekventu, tiešu un bezkompromisa pieeju rokenrolam. 2010.–to gadu sākumā Lemija veselības problēmu dēļ koncertu grafiks tika vairākkārt pielāgots, tomēr Eiropā un Ziemeļamerikā Motörhead turpināja uzstāties. Grupas pēdējais koncerts notika 2015. gada 11. decembrī Berlīnē. 2015. gada 28. decembrī Lemijs Kilmisters nomira, un drīz pēc tam tika oficiāli apstiprināts, ka Motörhead pārtrauc darbību, jo tās identitāte bija cieši saistīta ar dibinātāju un ilggadējo līderi. Lemija nāve iezīmēja arī nozīmīga posma noslēgumu smagā roka un metāla vēsturē.