Pāriet uz saturu

Ford Capri

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par automobiļa modeli. Par citām jēdziena Capri nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ford Capri
1978. gada trešās paaudzes Ford Capri
Pamatinformācija
Ražotājs Ford Europe
Ražošanas gadi 1968–1986
Projektētājs Filips Klārks
Virsbūve un šasija
Klase vidusizmēra kupeja
Saistītie modeļi Ford Cortina
Ford Taunus TC
Hronoloģija
Pēctecis Ford Probe
Ford Puma

Ford Capri ir vieglais automobilis, ko Ford Europe ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir fāstbeka tipa kupejas virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī Ford Mustang dizaina tapšanā.[1] Automobilī izmantoti otrās paaudzes Ford Cortina tehniskie mezgli, un tas bija iecerēts kā Ford Mustang Eiropas analogs. Capri kļuva par ļoti veiksmīgu Ford modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi dzinēji: modeļu klāsta augšgalā atradās V6 dzinēji (Essex un Cologne), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (Kent) un V4 dzinējus (Taunus). Lai gan Capri netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes Ford Probe pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū.

Automobilim bija trīs paaudzes:

  • Ford Consul Capri — kupeja, Apvienotās Karalistes Ford ražojums (1961—1964)
  • Ford Capri — kupeja, Eiropas Ford ražojums (1969—1986)
  • Ford Capri — ar paceļamo jumtu, Austrālijas Ford ražojums (1989—1994)

Pirmās paaudzes Ford Capri

[labot | labot pirmkodu]
Ford Capri Mk I

1969. gada Ford Capri 2.0
Ražotājs Ford Europe
Cits nosaukums Mercury Capri (Ziemeļamerika)
Ražošana 1969—1973
Komplektācija
Pēctecis Ford Capri (otrā paaudze)
Klase vidējas klases automobilis
Virsbūves tips kupeja
Piedziņa priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa
Dzinējs
  • 1,3 L Kent I4
  • 1,3 L Taunus V4
  • 1,5 L Taunus V4
  • 1,6 L Kent I4
  • 1,7 L Taunus V4
  • 2,0 L Cologne V6
  • 2,0 L Essex V4
  • 2,0 L Pinto I4
  • 2,3 L Cologne V6
  • 2,6 L Cologne V6
  • 3,0 L Essex V6
  • 3,1 L Essex V6 (RS3100)
  • 5,0 L Windsor V8 (Perana)[2]
Transmisija četru pārnesumu manuālā transmisija (ar sinhronizatoriem)[3]
Garenbāze 2560 mm[3]
Garums 4280 mm[3]
Platums 1646 mm[3]
Augstums 1288 mm[3]
Masa 931 kg[3]
1144 kg (3000GXL)
Saistītie modeļi Ford Cortina (otrā paaudze)

Ford Capri ražošana sākās 1968. gada novembrī.[4] Pirmais Ford Capri prezentēts 1969. gada Briseles autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. Ford gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar Ford Mustang, tādēļ Ford nolēma ražot Eiropas Ford Mustang.

Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz Cortina modeli un Eiropas tirgum to ražoja Heilvudas rūpnīcā Apvienotajā Karalistē, kā arī Genkā (Beļģijā), Zārluī un Ķelnē (Rietumvācijā). Izstrādes posmā automobilis saucās Colt, taču Ford nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis Mitsubishi un kopš 1962. gada izmantoja savam Colt modelim.

Nosaukums Capri aizgūts no Itālijas salas, un šī bija otrā reize, kad Ford izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija Ford Consul Capri, ko bieži dēvēja vienkārši par Capri — līdzīgi kā ikdienā reti lietoja Consul nosaukumu modeļiem Ford Consul Cortina un Ford Consul Classic (turklāt Ford Consul Cortina 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par Ford Cortina).

Ford vēlējās, lai iespaidīgais fāstbeka tipa kupejas modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes Capri modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar Ford Taunus V4 dzinējiem (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru darba tilpumu), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti Ford Kent rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma Ford Essex V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un Cologne V6 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa 2300 GT modeli ar divkameru karburatoru un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī[5] Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3000 GT versiju ar Essex V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu.

Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim Cortina. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.[5] Priekšpusē bija uzstādītas Makfērsona tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no Ford Escort), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.[5]

Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā Apvienotās Karalistes rūpnīca laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu Capri 3000E, kas piedāvāja arī "izsmalcinātāku salona apdari".[5]

1969. gada maijā Ford uzsāka Capri tirdzniecību Austrālijā,[6] bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca Ziemeļamerikas un Dienvidāfrikas tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar Kent 1,6 litru dzinēju un Essex sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar Pinto sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma Basil Green Motors (netālu no Johannesburgas) ražotais modelis Perana, kas sākotnēji bija aprīkots ar Essex 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar Ford Windsor V8 dzinēju, pēc kā Ford South Africa sāka piedāvāt versijas ar Essex 3,0 litru dzinēju.[7] Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (power dome), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 53⁄4 collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija Ford emblēmas, jo Capri pārdošanu veica tikai Lincoln-Mercury dīleri (par tirdzniecību atbildēja Mercury nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā "seksīgo eiropieti".

Aizmugure (pirms feislifta)
Pirmās paaudzes interjers
Hanss Heiers 1973. gadā ar Ford Capri Nirburgringā

Japānā Capri tirgoja GT aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja Kintetsu Motors, tolaik ekskluzīvais Ford produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus.

1971. gada septembrī izlaista jauna 2637 cm³ Cologne V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija Weslake un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja Capri RS2600. Šajā modelī izmantoja Kugelfischer degvielas iesmidzināšanas sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par RS2600 pamatu dalībai Eiropas salonautomobiļu čempionātā pārstāvot otro grupu. RS2600 saņēma arī modificētu balstiekārtu, īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. 100 km/h no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.[8] 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas 2600 GT ar 2550 cm³ darba tilpumu un divkameru Solex karburatoru. 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu pie Ford Köln komandas ražotā automobiļa RS2600 stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass.

Pirmais Ford Special sērijas modelis bija Capri Vista Orange Special. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija 1600 GT un 2000 GT versijas. Tas bija pieejams tikai Vista Orange (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu Ford Rally Sport spoileri, kā arī aizmugurējā loga žalūzijas — elementus, kas radīja tiešu saikni ar Mustang modeli. Special versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.[9] Kopumā saražoja tikai 1200 Vista Orange Capri Special eksemplārus.

Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija GTXLR Special, automobilis bija pieejams metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, kartes lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju.

Pirmās paaudzes feislifts

[labot | labot pirmkodu]

Pirmajos divos gados pārdeva 400 000 Capri automobiļus. 1971. gada beigās Ford veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes Escort) un jaunus sēdekļus. Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,[10] turklāt 3000GXL modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.[11] Kent dzinēju nomainīja Ford Pinto dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja 3000 GT, kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju.

Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus buferus, lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem.

1973. gadā sasniegts augstākais Capri pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā — 233 000 automobiļu. Miljonais Capri eksemplārs (modelis RS 2600) saražots 29. augustā.[12]

1973. gada 25. septembrī Ford deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam RS Capri ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli RS 2600 (ar Cologne V6 dzinēju) ar RS 3100 (ar Essex V6 dzinēju); standarta 3,0 litru Essex V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz 3098 cm³ (3,1 l), palielinot cilindru diametru no 93,6 mm (standarta 3,0 l versijā) līdz 95,25 mm.[13] Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru Weber 38-DGAS karburatoru[14] kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu (150 ZS (110 kW) pie 5000 apgr./min) un griezes momentu (254 Nm pie 3000 apgr./min) kā RS 2600.[14] RS 3100 klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem Capri modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, "pīles astes" tipa aizmugurējais spoileris, pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar Bilstein gāzes amortizatoriem priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās atsperes, īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās disku bremzes. Šīs modifikācijas padarīja RS 3100 ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.[15][16] Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim homologācijas nolūkos saražoja tikai 250 RS3100 eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.[17] Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs salonautomobiļu sacensībās, un Ford Motorsport izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums Cosworth otrās grupas RS3100 dzinēju pārbūvēja par GAA dzinēju ar 3412 cm³ (3,4 l) darba tilpumu, degvielas iesmidzināšanas sistēmu, DOHC sadales vārpstu izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un 435 ZS (324 kW) jaudu sacīkšu konfigurācijā.[18] Auto bija arī uzlabota aerodinamika. Papildus sacīkšu RS3100 modelim GAA dzinēju izmantoja arī Formula 5000 sacīkstēs.

Otrās paaudzes Ford Capri

[labot | labot pirmkodu]
Ford Capri Mk II
Ford Capri 1974
1977. gada Ford Capri
Ražotājs Ford Europe
Cits nosaukums Mercury Capri (Ziemeļamerika)
Ražošana 1974–1978
Komplektācija
Priekštecis Ford Capri Mk I (pirmā paaudze)
Pēctecis Ford Capri Mk III (trešā paaudze)
Klase Vidējas klases sporta automobilis
Virsbūves tips hečbeks, kupeja
Piedziņa priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa
Dzinējs
  • 1,3 L Crossflow I4
  • 1,6 L Crossflow I4
  • 1,6 L Pinto TL16 I4
  • 2,0 L Cologne V6
  • 2,0 L Pinto TL20 I4
  • 2,3 L Cologne V6
  • 3,0 L Essex V6
Transmisija četru pārnesumu manuālā transmisija
trīs pārnesumu automātiskā transmisija
Garenbāze 2559 mm
Garums 4240–4313 mm
Platums 1698 mm
Augstums 1357 mm
Masa 975–1140 kg

1974. gada 25. februārī[19] ieviests otrās paaudzes Capri. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar 1973. gada naftas krīzi Ford izvēlējās jauno automobili padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un hečbeka aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo Ford hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki Eiropā pēc tam, kad Renault pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes Capri bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā Capri tagad bija pieejams ar 1,3 litru (55 ZS (40 kW)), 1,6 litru (72 ZS (53 kW)), 1,6 litru GT (88 ZS (65 kW)) vai 2,0 litru (99 ZS (73 kW)) četru cilindru dzinējus, ko papildina V6 (318 kW) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar (140 ZS (103 kW)), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu Ford Type 5 manuālo pārnesumkārbu vai vienu no Ford jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp Ghia pircējiem[20][21]

Lai gan tehniski otrās paaudzes Capri bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta Pinto dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. Capri saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts ģenerators un priekšējais gaisa novirzītājs (air-dam), kas bija uzstādīts visiem S sērijas modeļiem.[22]

1975. gada martā Ford laida klajā ierobežotas sērijas modeli John Player Special (zināmu kā JPS). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja Formula 1 sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 GT modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 S un Ghia versijām. 1976. gada oktobrī Ford rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja Capri automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu Capri ražošanu pārcēla uz Ford virsbūvju un montāžas rūpnīcu Ķelnē, Vācijā.[23]

Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja Capri automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva 513 500 šo automobiļu.

Dzinēji

[labot | labot pirmkodu]

Trešās paaudzes Ford Capri

[labot | labot pirmkodu]
Ford Capri Mk III

1978. gada Ford Capri S 3.0
Ražotājs Ford Europe
Ražošana 1978—1986
Komplektācija Valsts karogs: Rietumvācija Ķelne, Rietumvācija
Priekštecis Ford Capri (otrā paaudze)
Klase vidējas klases sporta automobilis
Virsbūves tips hečbeks, kupeja
Piedziņa priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa
Dzinējs
  • 1,3 L Crossflow I4
  • 1,6 L Pinto TL16 I4
  • 2,0 L Cologne V6
  • 2,0 L Pinto TL20 I4
  • 2,3 L Cologne V6
  • 2,8 L Cologne V6
  • 3,0 L Essex V6
Transmisija četru pārnesumu manuālā transmisija
piecu pārnesumu manuālā transmisija
trīs pārnesumu automātiskā transmisija
Garenbāze 2565 mm
Garums 4262 mm
Platums 1702 mm
Augstums 1295 mm
Masa
  • 1010 kg (1,3 L)
  • 1040 kg (1,6S)
  • 1031 kg (2,0S)
  • 1188 kg (2,8i)
  • 1219 kg (3,0S)

Sākotnēji trešās paaudzes Capri iekšēji dēvēja par Project Carla, un, lai gan tas bija tikai nedaudz uzlabots otrās paaudzes modelis, to bieži sauca par Mk III (saīsinājums no angļu Mark III — ‘trešā paaudze’).[44] Pirmie automobiļi pārdošanā nonāca 1978. gada martā, un sākotnēji tiem bija ļoti labi pārdošanas rādītāji. Būtiski pārveidotu otrās paaudzes Capri konceptu prezentēja 1976. gada Ženēvas autoizstādē. Koncepts bija otrās paaudzes Capri ar priekšējo daļu, kas bija ļoti līdzīga Escort RS2000 modelim (četri priekšējie lukturi un melns režģis ar horizontālām līstēm), kā arī ar aizmugurējo spoileri. Jaunie dizaina elementi, jo īpaši melnais Aeroflow režģis (ko pirmo reizi izmantoja pirmās paaudzes Fiesta modelī) un "zāģa zobu" formas aizmugurējo lukturu stikliņi, atspoguļoja jauno dizaina stilu, ko tolaik visā modeļu klāstā ieviesa Ford Europe galvenais dizainers Ūve Bānsens. Līdzīgus dizaina elementus vēlāk izmantoja arī Cortina 80 (1979), trešās paaudzes Escort (1980) un otrās paaudzes Granada (1981) modeļos. Turklāt trešās paaudzes modelim bija uzlabota aerodinamika, kas nodrošināja labākus veiktspējas un degvielas ekonomijas rādītājus salīdzinājumā ar otro paaudzi.[45] Ieviesti raksturīgie četri priekšējie lukturi, savukārt motora pārsega priekšējā malu nolaida zemāk, pārklājot lukturu augšējo daļu, tādējādi piešķirot automobilim agresīvāku izskatu.[44]

Tirdzniecības uzsākšanas brīdī saglabātas otrās paaudzes dzinēju un transmisiju kombinācijas. Par visiekārojamāko uzskatīts 3.0 S modelis, lai gan Apvienotajā Karalistē no abiem V6 dzinēja modeļiem labāk tika pārdota komfortablākā un greznākā Ghia versija ar automātisko, nevis manuālo pārnesumkārbu. Vācijā S modeļi bija vispopulārākā aprīkojuma komplektācija (visiem dzinēju tipiem), veidojot 63 procentus no tur pārdotajiem Capri automobiļiem.

Ford sāka pievērst uzmanību Apvienotās Karalistes Capri tirgum, saprotot, ka automobilim tur ir sava veida kulta piekritēji, jo ​​citviet pārdošanas apjomi samazinājās. Atšķirībā no tā laika četru durvju Cortina pārdošanas, Capri Apvienotajā Karalistē pārsvarā pārdeva privātpersonām, kuri pieprasīja mazākas atlaides nekā autoparka īpašnieki, tādējādi nodrošinot lielāku peļņu. Ford centās saglabāt interesi 1977. gadā ar Ford Rallye Sport, Series X, X Pack modeļu komplektācijām, aizgūtām no RS detaļu klāsta. Lai gan tās bija dārgākas un lēnāk tika pārdotas, tās pierādīja, ka plašsaziņas līdzekļi labprāt atspoguļo Capri modeļus ar augstāku veiktspēju.

Tomēr, 1980. gadu sākumā pieaugot sportisko hečbeku un sedanu popularitātei, pieprasījums pēc pieejamiem sporta automobiļiem visā Eiropā samazinājās. Laikposmā no 1980. līdz 1983. gadam Ford laida klajā Fiesta XR2, Escort XR3/XR3i un Sierra XR4i modeļus. Visiem šiem modeļiem bija labi pārdošanas rādītāji, tomēr to ienākšana tirgū izraisīja Capri pārdošanas apjomu kritumu pat Apvienotajā Karalistē. Vairāki konkurentu modeļi jau bija izņemti no ražošanas bez tieša pēcteča; īpaši jāizceļ British Leyland ražotais MG B, kuram neizveidoja tiešu aizstājēju pēc tam, kad 1980. gadā slēdza to ražotni Ebingdonā. Vauxhall 1978. gadā izlaida pirmās paaudzes Cavalier kupejas versiju, taču 1981. gadā izlaistajai otrai paaudzei jaunas kupejas versiju vairs nepiedāvāja. Renault neaizstāja savu Fuego kupeju, kuras ražošanu pārtrauca 1986. gadā.

Papildus tam, ka trešās paaudzes Capri lielāko daļu sava ražošanas laika bija populārākais sportiskais auto modelis Apvienotajā Karalistē, tas bija arī viens no visbiežāk zagtajiem automobiļiem šajā valstī 1980. gados un 1990. gadu sākumā, Iekšlietu ministrijas ziņojumā tiekot klasificēts kā transportlīdzeklis ar augstu zādzības risku.[46]

1984. gada 30. novembrī pārtrauca Capri ražošanu kontinentālās Eiropas tirgum, un turpmāk šo modeli ražoja tikai ar stūri labajā pusē Apvienotās Karalistes tirgum. Ford nolēma neieviest tiešu Capri pēcteci, jo uzskatīja, ka pieprasījums pēc pieejamiem kupejas tipa automobiļiem Eiropā nav pietiekams, lai attīstītu jaunu Capri modeli. Tomēr Ford guva panākumus ar Fiesta, Escort un Sierra paauaugstinātas veiktspējas versijām, kas piesaistīja galvenokārt tos pircējus, kuri pirms 1980. gada, visticamāk, būtu izvēlējušies Capri.

2.8 Injection

[labot | labot pirmkodu]

1982. modeļu gadā no piedāvājuma izņēma Essex 3,0 litru V6 dzinēju, kas kopš 1969. gada septembra bija jaudīgākais modelis klāstā. Galvenais iemesls bija arvien stingrākas emisiju normas, kurām vecais Essex V6 dzinējs nespēja pielāgoties. Ženēvas autoizstādē debitēja jauna, sportiska Capri versija 2.8 Injection. Tas bija pirmais sērijveida modelis kopš RS2600, kurā izmantota degvielas iesmidzināšanas sistēma. Dzinēja jauda sasniedza deklarētos 160 ZS (118 kW), lai gan testi liecināja, ka reālais rādītājs bija tuvāks 150 ZS (110 kW), nodrošinot maksimālo ātrumu 210 km/h, tomēr auto joprojām bija aprīkots ar standarta četru pārnesumu ātrumkārbu. Capri 2.8 Injection iedvesa jaunu dzīvību modeļu klāstā un ļāva saglabāt automobili ražošanā par 2–3 gadiem ilgāk, nekā Ford sākotnēji bija plānojis. Drīz vien četru pārnesumu ātrumkārbu aizstāja ar piecu pārnesumu versiju, un vienlaikus Ford nomainīja novecojušā izskata rūtainos sēdekļus pret greznāka izskata velūra apdari. Būtiskāku uzlabojumu ieviesa 1984. gadā ar modeli Capri Injection Special, kurā izmantoti sēdekļi ar daļēju ādas apdari un pašbloķējošais diferenciālis (LSD). No ārpuses auto bija viegli atpazīstams pēc septiņu spieķu RS diskiem (bez ierastā RS logotipa, jo tas nebija īsts RS modelis), kā arī virsbūves krāsā krāsota radiatora režģa un lukturu ietvariem. Vienlaikus Capri 2,0 litru versiju klāstu vienkāršoja līdz vienam modelim — 2.0 S, kas vienlaikus ieguva nedaudz modificētu piekari no Capri Injection modeļa. Arī 1,6 litru versiju klāstu samazināja līdz vienam modelim — 1.6 LS.

Līdz 1986. gada (pēdējais Capri pārdošanas gads) modelim to klāstu vēl vairāk sašaurināja, atstājot tikai 1.6 Laser, 2.0 Laser un 2.8 Injection versijas.

Series X un GP1

[labot | labot pirmkodu]

Otrās un trešās paaudzes Capri modeļiem ar 3,0 litru dzinējiem laika posmā no 1977. līdz 1980. gadam piedāvāta īpaša veiktspējas uzlabojumu pakotne X-pack. Tā ietvēra īpašu stikla šķiedras virsbūves paplašinājumu komplektu, ko ražoja Fibresports, lielākas ventilējamas priekšējās disku bremzes (saglabājot standarta trumuļu bremzes aizmugurē), Bilstein gāzes amortizatorus aizmugurē un statnes priekšā (izmantošanai kopā ar vienkāršām aizmugurējām lokšņu atsperēm), speciālu priekšējās balstiekārtas sistēmu (anti-dive kit), Salisbury paaugstinātas iekšējās berzes diferenciāli (LSD), kā arī divus veiktspējas uzlabojumu variantus Essex V6 3,0 litru dzinējiem. Pirmais variants, kas zināms kā GP1 jeb Group 1 pakotne, palielināja jaudu līdz 170 ZS (127 kW). Šim dzinējam bija lielāki vārsti, uzlabotas cilindru galvas, Weber 40 DFI5 karburators un citi papildu veiktspējas uzlabojumi. Otrais variants, ko dēvēja par Series X vai X Pack, nodrošināja 185 ZS (138 kW) jaudu un 264 Nm griezes momentu, pateicoties trim Weber 42 DCNF divkameru karburatoriem ar elektrisko degvielas sūkni, kā arī tādām pašām uzlabotām cilindru galvām un lielākiem ieplūdes un izplūdes vārstiem kā GP1 versijā. Izmantotas īpašas cilindru galvas blīves, lai gan standarta kompresijas pakāpe (9,0:1) un standarta sadales vārpsta palika nemainīgas. X Pack komplektācijā ietilpa arī aizmugurējais spoileris, un auto bija aprīkots ar unikāliem 7,5x13 collu diskiem, kuriem bija izstrādāts īpašs virsbūves paplašinājumu komplekts. X Pack ietvēra arī brīvas plūsmas sporta izplūdes sistēmu ar raksturīgiem saplacinātiem izpūtēja galiem. X Pack Capri spēja paātrināties no 0 līdz 96 km/h 7,4 sekundēs, kas ir par pilnu sekundi ātrāk nekā standarta 3,0 litru Capri, un tā maksimālais ātrums sasniedza 209 km/h. Šos uzlabojumus varēja iegādāties un uzstādīt tikai kādā no 80 Ford RS Motorsport dīleru centriem Apvienotajā Karalistē, vai arī varēja pasūtīt pilnīgi jaunu automobili ar šo aprīkojumu tieši no rūpnīcas, izmantojot Ford Motorsport dīleri. Tiek lēsts, ka kopumā veikti nedaudz vairāk kā 100 šādu pārbūvju.

2.8 Turbo

[labot | labot pirmkodu]

No 1981. gada jūlija līdz 1982. gada septembrim Vācijas RS dīleri pārdeva ierobežotas sērijas modeli Werksturbo, automobili ar stūri kreisajā pusē, kuras dizainu iedvesmoja Zakspeed un kura spēja sasniegt 220 km/h lielu ātrumu.[47] Šo modeli, ko izstrādāja, par pamatu ņemot 3.0 S versiju, atšķīrās ar paplašinātu Series X virsbūvi, priekšējo un aizmugurējo spoileri ar Ford Motorsport emblēmām, masīviem 7,5J četru spieķu RS vieglmetāla diskiem ar Pirelli P7 235/60VR13 riepām, kā arī dzinēju ar RS emblēmu. Dzinējs bija veidots uz atmosfēriskā 2,8 litru Cologne V6 karburatora dzinēja bāzes (kādu izmantoja Eiropas tirgum paredzētajā Ford Granada), taču tas bija aprīkots ar elektronisko aizdedzi, speciālā tehnoloģijā apstrādātu kloķvārpstu, paaugstinātas izturības cilindru galvas blīvēm un eļļas sūkni, eļļas dzesētāju un vienu Garrett T4 turbokompresoru, kas nodrošināja 5,4 psi (aptuveni 0,37 bāru) uzpūtes spiedienu. Automobilim bija ierobežotas slīdes diferenciālis, Bilstein amortizatori, priekšējās piekares stabilizācijas sistēma anti-dive kit, uzlaboti RS stabilizatori un vienkāršotas aizmugurējās lokšņu atsperes. Dzinēja jauda sasniedza 188 ZS pie 5500 apgr./min. Lai gan bieži tiek minēts, ka saražoti aptuveni 200 eksemplāri, numurētie transmisijas tuneļi liecina, ka veikta tikai 155 automobiļu pārbūve.[48][49][50]

Tickford Turbo

[labot | labot pirmkodu]

Tickford Capri ir aprīkots ar 2,8 litru Cologne Injection turbokompresora dzinēju, kas attīstīja 205 ZS (153 kW) jaudu. Tas ļāva automaobilim sasniegt 97 km/h ātrumu 6,7 sekundēs un 161 km/h ātrumu 18,5 sekundēs, bet maksimālais ātrums sasniedza 220 km/h. Šai versijai bija arī greznāks salons ar iespēju izvēlēties pilnu ādas apdari, kā arī Viltonas paklājus un griestu apdari,[51] liels aizmugurējais spoileris, virsbūves krāsā krāsots radiatora režģis, masīvāki buferi un unikāls virsbūves komplekts, ko projektējis Saimons Saunderss, vēlākais KAT Designs un Ariel Atom dizainers.

Tickford modelim standarta aprīkojumā bija aizmugurējās disku bremzes, kā arī vairāki citi piekares uzlabojumi. Būtībā katru šī modeļa eksemplāru ar rokām pārbūvēja Tickford speciālisti, tam veltot aptuveni 200 darba stundas. Pārdoti tikai 80 šī modeļa eksemplāri. Viena no problēmām bija ievērojamā cenu atšķirība salīdzinājumā ar standarta Capri Injection, jo Tickford versija bija divas reizes dārgāka.[51]

Par pēdējo Apvienotajā Karalistē reģistrēto Capri tiek uzskatīts balts Tickford, kas reģistrēts 1991. gada 11. septembrī ar numurzīmi J4AJA.[52]

Turbo Technics pārbūves

[labot | labot pirmkodu]

Neatkarīgais tūninga uzņēmums Turbo Technics arī piedāvāja versijas ar turbokompresoru un attiecīgi 200 ZS (149 kW) vai 230 ZS (172 kW) jaudu; tās komplektēja ar īpaši izstrādātu pārnesumkārbu. Tickford Capri cenu problēmu dēļ Ford atzina Turbo Technics veikto pārbūvi par daļēji oficiālu, lai gan Ford oficiālajos materiālos kā uzņēmuma produkti minēti tikai vācu RS un britu Tickford modeļi.

Capri Laser

[labot | labot pirmkodu]
1985. gada Ford Capri Laser 2.0

Sākot ar 1984. gada novembri Capri tirgoja tikai Apvienotajā Karalistē, un no šī brīža ražoti tikai automobiļi ar stūri labajā pusē. Atmosfēriskajiem 1,6 un 2,0 litru dzinēju modeļiem piešķirts jauns aprīkojuma līmenis — Laser. Šie automobiļi izcēlās ar pilnu mērinstrumentu paneli, ādas apdari pārnesumu pārslēgšanas svirai un stūrei, četru spieķu vieglmetāla diskiem (kādus izmantoja S sērijas modeļos), elektriski vadāmu antenu, kā arī virsbūves krāsā krāsotu radiatora režģi un sānu spoguļu korpusiem.

Pēdējais Capri Laser no ražošanas līnijas noripoja 1986. gada novembrī, un tas bija krāsots unikālā Mercury Grey tonī. Šis automobilis reģistrēts 1987. gada 8. maijā Saseksā, un mūsdienās tas atrodas klasisko automobiļu kolekcijā Džilingemā, Kentas grāfistē.

Capri 280

[labot | labot pirmkodu]

Pēdējās sērijas ierobežotā laidiena modelis Capri 280, ko dēvēja par Brooklands (atsaucoties uz konkrēto zaļo toni, kādā bija nokrāsoti visi Capri 280 eksemplāri), bija aprīkots ar ierobežotas slīdes diferenciāli, pilnībā ādas Recaro salonu un Pirelli Cinturato P7 riepām, kā arī 15 collu septiņu spieķu riteņu diskiem, kādus iepriekš uzstādīja Capri Injection Special modeļiem. Sākotnēji Ford sadarbībā ar Turbo Technics plānoja saražot 500 ar turbokompresoru aprīkotus automobiļus ar zelta krāsas vieglmetāla diskiem un nosaukt tos par Capri 500, taču ražošanas plānu maiņas dēļ modeli pārdēvēja par Capri 280, jo tie faktiski bija pēdējie automobiļi, kurus izlaida no ražošanas līnijas. Kopumā saražoti 1038 Capri 280 eksemplāri. Capri modelim nebija tieša pēcteča, jo Ford uzskatīja, ka Eiropā nav pietiekama pieprasījuma pēc šāda tipa automobiļa, lai attaisnotu tieša aizstājēja izstrādi. Capri pārdošanas apjomi bija kritušies kopš 1980. gada, jo sporta automobiļu vietā arvien lielāku popularitāti guva praktiskāku hečbeku un sedanu jaudīgākās versijas. Piemēram, British Leyland bija nolēmis neaizstāt savus MG un Triumph sporta automobiļus pēc to ražošanas pārtraukšanas 80. gadu sākumā (popularitātes krituma dēļ) un tā vietā koncentrēties uz hečbeku un sedanu, piemēram, Metro un Montego, versijām ar MG emblēmu, kamēr Ford pirms Capri ražošanas beigām guva labus panākumus ar jaudīgākām Fiesta, Escort un Sierra versijām.

Kad 1986. gada 19. decembrī Ford rūpnīcā Ķelnē izgatavoja pēdējo Capri, kopumā no ražošanas līnijām bija noripojuši 1 886 647 šī modeļa eksemplāri.

Pēdējais saražotais Capri (reģistrācijas numurs D194 UVW) ir saglabājies līdz mūsdienām, un tas pieder Ford vēsturisko transportlīdzekļu nodaļai. Brooklands modeļiem bija augsta cena — aptuveni 12 000 sterliņu mārciņu, un to pārdošana noritēja gausi. Tirdzniecība turpinājās arī 1987. un 1988. gadā. Pēdējais 280 modelis reģistrēts 1989. gada 20. novembrī (reģistrācijas numurs G749 NGP), tādējādi kļūstot par vienīgo Capri ar G sērijas reģistrācijas numuru un par priekšpēdējo reģistrēto Capri (lai gan tiek lēsts, ka pastāv trīs Capri 280 eksemplāri, kas nekad nav reģistrēti: viens ar Turbo Technics 230 ZS dzinēja modifikāciju un divi standarta automobiļi).[53] Ražošanu Heilvudā (Apvienotajā Karalistē) pārtrauca 1976. gadā, un no 1976. līdz 1986. gadam Capri ražoja tikai Vācijā. Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā pārdoti vairāk nekā miljons pirmās paaudzes automobiļu. Arī otrās paaudzes modeļi pārdoti Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā, lai gan mazākā skaitā, savukārt trešās paaudzes modeļi ierobežotā daudzumā eksportēti ārpus Eiropas un Apvienotās Karalistes (uz Āziju un Jaunzēlandi).[54][55]

Trešās paaudzes specifikācijas

[labot | labot pirmkodu]

Ford Capri ārpus Eiropas

[labot | labot pirmkodu]

Ziemeļamerika

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Mercury Capri

No 1970. līdz 1978. gadam Capri Ziemeļamerikā tirgoja ar Ford struktūrvienības Lincoln-Mercury starpniecību un modeļi saucās Mercury Capri. Visi automobiļi bija ražoti Vācijā. Tie bija aprīkoti ar četriem apaļiem, hermētiskiem priekšējiem lukturiem (tādiem pašiem kā Capri RS3000), savukārt pagrieziena rādītāji visiem ASV tirgum paredzētajiem 1971.–1974. gada Capri un 1976.–1978. gada otrās paaudzes Capri modeļiem bija iemontēti radiatora režģī. Pilns mērinstrumentu komplekts nebija pieejams 1971.–1972. gada modeļos ar četrcilindru dzinēju, taču, sākot ar 1973. gadu, tas kļuva par standarta aprīkojumu. Papildu interjera noformējuma pakotne (kas otrās paaudzes Capri gadījumā pārdēvēta par Ghia pakotni) ietvēra augstākās kvalitātes salona apdari un papildu aprīkojumu. 1973. gada Ford Capri bija modernizēti pirmās paaudzes modeļi ar jaunu radiatora režģi, lielākiem aizmugurējiem lukturiem, kā arī jaunu salonu un mērinstrumentu paneli. 1973. gada modelis bija aprīkots ar priekšējo buferi, kas atbilda tobrīd spēkā esošajām federālajām prasībām par izturību sadursmē ar ātrumu 2,5 jūdzes stundā; buferis bija izvirzīts uz priekšu, un sprauga starp to un virsbūvi bija aizsegta ar sudrabotas krāsas paneli. 1974. gada modeļiem bija lielāki priekšējie un aizmugurējie buferi ar aptverošiem, virsbūves krāsā krāsotiem uretāna pārklājumiem, lai tie atbilstu pārskatītajiem federālajiem standartiem par izturību sadursmē ar ātrumu 5 jūdzes stundā. 1976.–1978. gada modeļi bija pārveidoti hečbeki (kas citur piedāvāja jau kopš 1974. gada); tie bija aprīkoti ar radiatora režģī iebūvētiem pagrieziena rādītājiem, obligātajiem apaļajiem hermētiskajiem priekšējiem lukturiem, virsbūves krāsā krāsotiem buferiem (kas atbilda 5 jūdžu stundā standartam) un katalītisko neitralizatoru, kas prasīja izmantot bezsvina degvielu. 1976. gadā piedāvāta īpašā versija S (JPS) ar melnu vai baltu virsbūves krāsu, zelta krāsas diskiem, zelta krāsas dekoratīvām līnijām un uzlabotu divkrāsu (bēšas un melnas krāsas) salonu. Otrās paaudzes Capri ražošanas aizkavēšanās dēļ ASV netirgoja 1975. gada modeļus (1975. modeļa gadā Lincoln-Mercury dīleru centros joprojām bija pieejami iepriekšējā, 1974. gada modeļa krājumi, kurus reklamēja arī televīzijā). Atšķirībā no Eiropas tirgus, kur Capri bija pieejams dažādos aprīkojuma līmeņos un bija pozicionēts kā Grand Touring klases automobilis, ASV un Kanādas tirgū Capri piedāvāja kā kompaktu sporta automobili.

1983. gada Mercury Capri

Sākotnēji uz Ziemeļameriku importētie Ķelnē ražotie Capri automobiļi bija aprīkoti tikai ar britu ražojuma 1,6 litru Kent dzinēju (64 ZS jeb 48 kW) un četru pārnesumu manuālo pārnesumkārbu. 1971. gada modelim bija pieejams Kent ražojuma 1,6 litru I4 dzinējs, kā arī papildaprīkojumā — Ķelnē ražotais 2,0 litru I4 dzinējs ar 101 ZS (75 kW) jaudu labākai veiktspējai. Kopā ar 2 litru I4 dzinēju kā papildaprīkojums piedāvāja trīs pārnesumu automātisko pārnesumkārbu (Ford Cruise-o-Matic C4, ko izmantota arī modelī Pinto). 1972.–1973. gadā 2 litru I4 kļuva par standarta dzinēju, bet kā papildaprīkojumu piedāvāja 2,6 litru Cologne V6 dzinēju ar 120 ZS (89 kW) jaudu; 1,6 litru I4 dzinēju vairs nepiedāvāja. 1974. gadā ieviesti jauni dzinēji — 2,3 litru I4 un 2,8 litru Cologne V6, kas attīstīja attiecīgi 88 ZS (66 kW) un 105 ZS (78 kW) jaudu.[56] Šos dzinējus saglabāja arī 1976.–1977. gada otrās paaudzes Capri hečbeka modeļos, lai gan V6 dzinēja jauda bija nedaudz palielināta līdz 109 ZS (81 kW) pie 4800 apgr./min. Pēdējos Capri automobiļus ieveda 1977. gadā, lai gan pārdošana turpinājās arī 1978. gadā. Līdz brīdim, kad ieviests otrās paaudzes Capri, to pārdošanas apjomi bija ievērojami kritušies, un augstā cena veicināja lēmumu pārtraukt Vācijā ražoto Capri pārdošanu ASV.

1979. gadā, vairs neimportējot Ford Capri, bet izmantojot šī modeļa pozitīvo tēlu, Mercury dīleri sāka tirgot jaunu Capri, kas bija pārveidota Ford Mustang versija ar Fox platformu, ko ražoja līdz 1986. gadam. 1990. gadā Mercury laida klajā vēl vienu Capri modeli, taču tas bija Austrālijā ražots, uz Mazda bāzes veidots kabriolets ar priekšējo riteņu piedziņu un 2+2 sēdvietu izkārtojumu.

Dienvidāfrika

[labot | labot pirmkodu]

Dienvidāfrikas Ford ražotnē Capri montēja no 1970. gada līdz 1972. gada beigām, piedāvājot līdzīgu modeļu klāstu kā Apvienotajā Karalistē. Dienvidāfrikā nepārdeva modernizētos modeļus (ar feisliftu) vai RS versijas. Visizplatītākais dzinējs bija Essex V6, jo to ražoja uz vietas, savukārt Pinto četrcilindru dzinējs neuzstādīja. Bija pieejami arī 1,6 litru četrcilindru un 3,0 litru V6 dzinēji.[57]

Specializētais uzņēmums Basil Green Motors pārveidoja aptuveni 500 Capri automobiļus, uzstādot tajos Ford Windsor 302 V8 dzinēju. Šie modeļi bija zināmi ar nosaukumu Capri Perana un guva lielus panākumus vietējās salonauto sacīkstēs, uzvarot 1970. gada Dienvidāfrikas čempionātā, kā arī citā sacensību formātā, 1971. gada čempionātā.

Otrās un trešās paaudzes Capri modeļus uz Dienvidāfriku neeksportēja un tajā neražoja.

Austrālija

[labot | labot pirmkodu]

Ford Australia montēja Eiropā projektēto pirmās paaudzes Capri savā rūpnīcā Sidnejas priekšpilsētā Houmbušā laikposmā no 1969. gada marta līdz 1972. gada novembrim. Austrālijas tirgū Capri piedāvāja kopš 1969. gada 3. maija kā 1600 Deluxe un 1600 GT versijas, kas bija aprīkotas ar 1,6 litru Kent dzinēju. 1970. gada 25. februārī klajā laida 3000 GT modeli ar 3,0 litru Essex V6 dzinēju. Vienlaikus 1600 GT pārdēvēja par 1600 XL, savukārt 1600 Deluxe palika nemainīgs.

1972. gada novembrī Capri ražošanu Austrālijā pārtrauca. Kopumā samontēti 14 638 automobiļi. 1974. gada jūnijā un jūlijā Ford Australia importēja piecdesmit RS3100 modeļa eksemplārus. Tāpat Ford Australia importēja četrus otrās paaudzes Capri automobiļus, taču tikai demonstrācijas nolūkos. Ne pirmās paaudzes modernizēto versiju (izņemot RS3100), ne vēlākos otrās un trešās paaudzes modeļus Austrālijā neražoja un oficiāli nepārdeva (lai gan tie aktīvi piedalījās Austrālijas autosportā un daudzus ieveda privātā kārtā). Ford Australia savus pārdošanas centienus koncentrēja uz citiem no Apvienotās Karalistes piegādātiem produktiem — proti, Escort un Cortina sedaniem.

No 1991. līdz 1994. gadam ražotais Mercury Capri

Ford Capri SA30

[labot | labot pirmkodu]

No 1989. līdz 1994. gadam Ford Australia atkārtoti izmantoja Capri nosaukumu citam, nesaistītam divdurvju sporta kabrioletam ar rūpnīcas kodu SA30, tā nolūks bija atdzīvināt Mazda MX-5. Jauno modeli eksportēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur to tirgoja ar nosaukumu Mercury Capri. Nelielu daļu pārdeva pašā Austrālijā.

Automobilī izmantoja Mazda 323 dzinēju un transmisiju, kas bija aizgūta no Laser. Virsbūvi veidoja Ghia, bet interjeru ItalDesign.

Piedāvājumā ietilpa modeļi ar standarta 1,6 litru un turbo variants ar 136 ZS (100 kW) jaudu.

Citi Capri modeļi

[labot | labot pirmkodu]

Capri nosaukums izmantots arī citiem Ford kompānijas automobiļiem:

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Dave LaChance. «Capri's designer a mystery no longer». Hemmings Daily, 2010. gada 16. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 18. septembris. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  2. ↑ «Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973)». www.ford-capri.ch. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  3. 1 2 3 4 5 6 "Autotest Ford Capri 1600 GT". Autocar 130 (3809): 10–15. 13 February 1969.
  4. ↑ «40 Jahre Ford Capri». www.capri-ig-oberhessen.de (vācu). Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  5. 1 2 3 4 Garnier, Peter, red. (4 November 1971). "Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT". Autocar 135 (3944): 26–27.
  6. ↑ Norm Darwin. The History of Ford in Australia. Melbourne, Australia : Eddie Ford Publications, 1986. 183. lpp. ISBN 978-0-95922-871-7.
  7. ↑ «Capri Perana Specs». capri-perana.co.za. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. jūlijs. Skatīts: 2012. gada 4. septembris.
  8. ↑ Christian Steiger. «Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger». Motor Klassik, 2011. gada 19. augusts. Skatīts: 2011. gada 27. decembris.
  9. ↑ «Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971». Trigger's Retro Road Tests!. 2009. gada 22. maijs. Skatīts: 2011. gada 4. aprīlis – caur Flickr.
  10. ↑ «Ford Capri». www.simoncars.co.uk. Skatīts: 2013. gada 5. janvāris.
  11. ↑ «The Capri a LEGEND in the making». www.caprimk1register.com. Skatīts: 2013. gada 5. janvāris.
  12. ↑ Howard, Geoffrey (4 October 1973). "Buying a Capri? On 29 August at 2.30 pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line...". Autocar 139 (4036): 34–36.
  13. ↑ «Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974)». Capri Schweiz Switzerland. Skatīts: 2015. gada 4. janvāris.
  14. 1 2 «1973 Ford Capri RS 3100». Carfolio.com. 2013-02-28. Skatīts: 2018. gada 8. jūlijs.
  15. ↑ «Capri RS3100 – 1973». Ford RS Owners Club Australia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  16. ↑ «Capri RS2600 and RS3100, a History». AutoShite.com. 2011. gada 16. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. martā. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  17. ↑ «Mk1 Capri Register – History». www.caprimk1register.com. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  18. ↑ Mark Bissett. «Australias' Cologne Capris». primotipo.com, 2015. gada 9. aprīlis. Skatīts: 2016. gada 30. aprīlis.
  19. ↑ «Ford Capri Mk2 Press Release 1974». www.flickr.com. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  20. ↑ «Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978)». www.ford-capri.ch. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  21. ↑ «Ford Capri Mark 2». Capri Car Club Inc. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. maijs. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  22. ↑ «Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2)». www.flickr.com. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  23. ↑ «Full Story».
  24. ↑ «1977 Ford Capri II 1300 L (model for Europe U.K.) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  25. ↑ «1974 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  26. ↑ «1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  27. ↑ «1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe U.K.) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  28. ↑ «1974 Ford Capri II 1300 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  29. ↑ «1974 Ford Capri II 1300 XL (model since mid-year 1974 for Europe Italy and France) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  30. ↑ «1974 Ford Capri II 1600 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  31. ↑ «1974 Ford Capri II 1600 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  32. ↑ «1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  33. ↑ «1974 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  34. ↑ «1977 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  35. ↑ «1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe Sweden) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  36. ↑ «Detailed specs review of 1977 Ford Capri II 1600 GL model for Europe/Sweden». www.automobile-catalog.com. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  37. ↑ «1974 Ford Capri II 2000 GT (model since February 1974 for Europe U.K.) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  38. ↑ «1977 Ford Capri II 2000 S (model for Europe U.K.) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  39. ↑ «1977 Ford Capri II 2000 V6 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  40. ↑ «1974 Ford Capri II 2300 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  41. ↑ «1977 Ford Capri II 2300 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review». automobile-catalog.com. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  42. ↑ «Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978)». Capri Schewiz Switzerland. Skatīts: 2014. gada 3. janvāris.
  43. ↑ «Ford Capri Mark 2». Capri Car Club Inc. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. maijs. Skatīts: 2015. gada 4. janvāris.
  44. 1 2 Beyl, Tobias (July 2017). "12 bezahlbare Sportwagen" (de). Motor Klassik (Stuttgart, Germany: Motor Presse Stuttgart): 23. ISSN 0177-8862.
  45. ↑ Wießmann, Klaus (1978-06-21). "Ford forte" (de). Auto Motor und Sport (13/1978): 99.
  46. ↑ «Car theft in England and Wales: the Home Office car theft index». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. oktobris. Skatīts: 2012. gada 21. oktobris.
  47. ↑ Mike Taylor. Ford Capri – The Car You Always Promised Yourself. Marlborough, UK : Crowood AutoClassic, 1995. ISBN 1-85223-798-8.
  48. ↑ «Ford Capri 2.8 Turbo». Werksturbo.ch. Skatīts: 2010. gada 7. jūlijs.
  49. ↑ «Capri RS2800T – 1981». Ford RS Owners Club Australia. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  50. ↑ «The Amazo Effect: Capri RS Zakspeed Turbo». theamazoeffect.blogspot.com.es. 2011. gada 31. maijs. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  51. 1 2 Henry Biggs. «Tickford Capri – Classic cars: Ford Capri's 40th anniversary – Pictures – Motoring». Virgin Media. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. marts. Skatīts: 2011. gada 27. decembris.
  52. ↑ «J4AJA, last Capri registered». The Ford Capri Laser Page. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  53. ↑ «Ford Capri Brooklands 280 & 280 Turbo – Exquisite authentic original Brooklands». www.brooklands280.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. februāris. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  54. ↑ Hugh Hunston. «The last ever Ford Capri». The Daily Telegraph, 2012. gada 6. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 12. janvāris. Skatīts: 2017. gada 17. maijs.
  55. ↑ "End of the line". Motor Sport: 22. March 1987.
  56. ↑ James M. Flammang. Standard Catalog of Imported Cars, 1946–1990. Iola, WI : Krause Publications, Inc., 1994. 259. lpp. ISBN 0-87341-158-7.
  57. ↑ Wright, Cedric, red. (November 1972). "Prices of new cars". CAR (South Africa) (Cape Town, South Africa: Ramsay, Son & Parker (Pty) Ltd.) 16 (10): 100.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]