Meksikas karogs (spāņu: Bandera de México) ir Meksikas Savienoto Valstu valsts karogs un viens no trim valsts nacionālajiem simboliem līdzās ģerbonim un himnai. Tas ir taisnstūrveida karogs, ko veido trīs vienāda platuma vertikālas joslas, kuru secība, sākot no karoga kāta, ir zaļa, balta un sarkana. Baltās joslas centrā attēlots Meksikas valsts ģerbonis.[1] Ģerbonī attēlots Meksikas ērglis, kas ar kreiso kāju balstās uz ziedošas opuncijas, kura aug no ezera iznirstošas klints, bet ar labo kāju un knābi satver izliektu čūsku. Kompozīcijas apakšdaļu veido ozola un lauru zari. Karoga platuma un garuma attiecība ir 4:7, bet ģerboņa diametrs ir trīs ceturtdaļas no baltās joslas platuma.[2]
Pašreizējais standartizētais karoga un ģerboņa veidols tika juridiski nostiprināts 1968. gada 17. augustā. Tas nenozīmēja pilnīgi jauna karoga izveidošanu, jo zaļā, baltā un sarkanā trīskrāsu karoga pamatveidols Meksikā bija lietots jau kopš 19. gadsimta; 1968. gadā galvenokārt tika standartizēts mūsdienās pazīstamais ģerboņa un karoga attēlojums.[3][4] Pašlaik karoga pazīmes un lietošanu regulē 1984. gada “Likums par ģerboni, karogu un valsts himnu” (Ley sobre el Escudo, la Bandera y el Himno Nacionales), kas ar vēlākiem grozījumiem ir spēkā arī mūsdienās. Likums regulē nacionālo simbolu izskatu, izplatīšanu, reproducēšanu, karoga un ģerboņa lietošanu, karogam izrādāmo godu un himnas izpildīšanu. Kopš 2025. gada to papildina arī īpašs izpildes reglaments, kas sīkāk nosaka karoga reproducēšanas, izgatavošanas, lietošanas un nolietoto eksemplāru iznīcināšanas kārtību.[5]
Meksikas karoga trīs krāsu vēsturiskā izcelsme saistīta ar Meksikas neatkarības kara noslēguma posmu. Pēc Igualas plāna pasludināšanas 1821. gadā tika izveidota Triju garantiju armija, kuras karogā bija baltas, zaļas un sarkanas diagonālas joslas. Zaļā krāsa simbolizēja neatkarību, baltā — katoļu reliģiju, bet sarkanā — vienotību. Pēc neatkarības iegūšanas šīs trīs krāsas tika saglabātas arī Meksikas Impērijas un vēlāk republikas karogos, lai gan joslu novietojums un ģerboņa veidols laika gaitā vairākkārt mainījās.[3] Vēlāk krāsu simbolika tika interpretēta citādi, un plaši izplatītā mūsdienu interpretācijā zaļā krāsa saistīta ar cerību, baltā — ar vienotību, bet sarkanā — ar par dzimteni kritušo varoņu asinīm. Tomēr Meksikas spēkā esošais likums katrai karoga krāsai atsevišķu oficiālu nozīmi nepiešķir.[6][7] Laika gaitā karogs nostiprinājies kā Meksikas neatkarības, suverenitātes, vēsturiskās pēctecības, nacionālās vienotības un identitātes simbols. To lieto valsts svētkos un oficiālās ceremonijās, valsts un izglītības iestādēs, Meksikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kā arī starptautiskos, sporta un citos sabiedriskos pasākumos.[1][8][9]
Otrās Meksikas Impērijas karogs (1863–1867)
Otrās Meksikas Republikas karogs (1846–1863; 1867–1876)
Meksikas Centrālistu republikas karogs (1835–1846)
Pirmās Meksikas Republikas karogs (1824–1835)
Meksikas karogs no 1823. līdz 1864. gadam, kā arī no 1867. līdz 1893. gadam
Meksikas Impērijas karogs
Triju garantiju armijas karogs
.svg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meksikas karogs.
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
