SPARCS
| SPARCS | |
| KA veids | astrofizikas orbitālā observatorija |
| Organizācija: | NASA, |
| Operators | Arizonas štata universitāte, |
| Izgatavotāji | Arizonas štata universitāte |
| Bāzes platforma | CubeSat 6U |
| Starts | 11.01.2026. 13:44:50 UTC |
| Starta vieta | Vandenberga Kosmosa spēku bāze SLC-4E |
| Nesējraķete | Falcon 9 Block 5, |
| Palaists kopā ar | Pandora, 3 × Hawk 13, 2 × ICEYE X, Umbra-12, 2 × Acadia, HyMS, 10 × AETHER, 8 × MINAS (Lemur-2), Hydra-2, Flamingo 1, CarbSAR IOD, BlackCAT, Dcubed-1/Araqys-D1, 2 × Tomorrow S, 4 × Connecta IoT. |
| Darbības ilgums | ~ 1 gads |
| NSSDC ID | 2026-004V |
| SCN | 67382 |
| Tīmekļa vietne | https://sparcs.asu.edu/ |
| Enerģija | saules baterijas, |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | SSO |
| Apogejs | ~ 600 km |
SPARCS (Star-Planet Activity Research CubeSat) ir ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) finansēta maza orbitālā observatorija, kuras mērķis ir novērot M un K spektra klases zemas masas zvaigžņu uzliesmojumus un zvaigžņu plankumu aktivitāti. Šo misiju izstrādāja un vada Arizonas štata universitāte sadarbībā ar Reaktīvās kustības laboratoriju (JPL). Kosmiskais aparāts solārsinhronā orbītā tika palaists 2026. gada 11. janvārī.
SPARCS programmas mērķis ir pētīt aptuveni 20 sarkano punduru ultravioleto starojumu, lai modelētu tā ietekmi. SPARCS kopā ar ASTERIA ir viena no pirmajām kosmiskās astronomijas misijām, kas izmanto miniaturizēto CubeSat formātu, tādējādi samazinot izmaksas.
NASA šo misiju izvēlāējās 2019. gadā CubeSat Launch Initiative programmā. Kosmisko aparātu izgatavoja Arizonas štata universitāte CubeSat 6U formā ar izmēriem 10 × 20 × 30 cm un masu aptuveni 12 kg. 'JPL nodrošināja teleskopu un tā detektorus. Blue Canyon Technologies piegādāja orientācijas un stabilizācijas sistēmu XACT.
Lidojuma gaita
[labot | labot pirmkodu]SPARCS tika palaists 2026. gada 11. janvārī 13:44:50 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 no Vandenberga Kosmosa spēku bāzes starta laukuma SLC-4E. Reizē ar to tika palaistas orbitālās observatorijas Pandora, BlackCAT un vēl 37 kosmiskie aparāti. Raķetes pirmā pakāpe 1097, kas bija jau lidojusi 4 reizes, nosēdās nolaišanās laukumā Landing Zone 4 Vandenbergā.[1]
2026. gada 12. martā NASA publicēja teleskopa pirmās gaismas attēlus, kas uzņemti 6. februārī.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ SpaceX deploys NASA’s Pandora, other smallsats amid 1st ‘Twilight’ rideshare mission Will Robinson-Smith, spaceflightnow, 2026-01-10
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: SPARCS.
- SPARCS Arizona State University (angliski)
- SPARCS Gunter Dirk Krebs (angliski)