Vitaphone bija skaņu filmu sistēma, ko Warner Bros. un tās māsas studija First National izmantoja no 1926. līdz 1931. gadam veidotajās spēlfilmās un gandrīz 1000 īsfilmās. Vitaphone ir pēdējā lielākā analogā skaņas ierakstīšanas sistēma uz diska un vienīgā, kuru plaši izmantota un kas bija komerciāli ienesīga. Skaņu celiņš nebija iespiests uz filmas lentes, bet gan izdots atsevišķi uz skaņuplatēm. Plates, kas ierakstītas ar ātrumu 331⁄3 apgr/min (ātrums, ko pirmo reizi izmantoja šai sistēmai) un kuru diametrs parasti ir 16 collas (41 cm), atskaņoja uz atskaņotāja, kas fiziski bija savienots ar projektora motoru filmas projicēšanas laikā. Tā frekvences reakcija ir 4300 herci.[1][2] Daudzas agrīnās skaņu filmas, piemēram, "Džeza dziedātājs" (1927), izmantoja Vitaphone sistēmu. Nosaukums Vitaphone atvasināts no latīņu un grieķu vārdiem, kas attiecīgi nozīmē "dzīvs" un "skaņa".
Preču zīmi Vitaphone vēlāk izmantoja animācijas filmām un citām īsfilmām, kurām bija optiskie skaņu celiņi un kuru apskaņošanai neizmantoja plates.
.jpg)
ASV
